Pasaule ir pārāk brīnumaina, lai par to klusētu. Un pat klusumā skan
vārdi. Atliek tos vien uzlikt uz papīra...
Katrs šos vārdus lasīs savādāk, katrs atcerēsies kaut ko citu un katrs
vēlēsies kaut ko citu. Tāda taču ir dzīve, kur mēs katrs esam savādāki
un nav tādas vienīgās mērauklas, ar kuru mūsu mūžu izmērīt – tas ir labs
un tas atkal slikts. Nav… Bet katrs mūžs taču ir tā vērts, lai to
pieminētu. Noteikti.
Anita Grīniece